Carpe diem!

novembris 2013
Pi Ot Tr Ce Pi Se Sv
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930  

Historia

Dubravka Ugrešica

Manu pārējo portāla sievietespasaule.lv Grāmatu klubiņa pārdomas par šo  un citām grāmatām lasi: http://www.sievietespasaule.lv/literatura/gramatu_klubins/RaganaIzdejaOlu

Jūs viņas nepamanāt uzreiz…

Ar šādiem vārdiem horvātu rakstniece Dubravka Ugrešiča iesāk savu triptihu „Ragana izdēja olu”. Jā, mēs tiešām viņas nepamanām uzreiz. Tikai brīžos, kad aizdomājamies par savu vecumu, par pirmajiem sirmajiem matiem, kaulu sāpēm un krunciņām sejā. Mēs viņas pamanām tikai tad, ja viņu rīcība ir uzkrītoša, ja izskatā manāms kas neierasts vai pašas esam kļuvušas tādas kā viņas. Sirmas, krunkainas, ģikts saliektas ar savām, citiem nesaprotamām dīvainībām, paradumiem un dzīvesveidu. Tādas mēs visas reiz kļūsim. Ja Dievs būs lēmis. Vecas raganas? Jā, bet vēl arvien garā un sirdī dzīvas.

„Ragana izdēja ola” ir savdabīgā veidā uzrakstīta grāmata par sievieti, sievietes lomu, nozīmi savā un citu, sevišķi bērnu dzīvē. Par ceļu uz savu esību, kas tikusi nežēlīgi apspiesta vai atstāta novārtā. Būt beidzot pašai. Kad tad vēl, ja ne tad, kad sāc līdzināties Babai Jagai? Varētu teikt, ka Dubravka Ugrešiča savā veidā pasmejas par sevi un vecumu, kas tuvojas. Darbā manīgi apvienota autobiogrāfija, piedzīvojumi, mitoloģija un psihoanalīze.

Grāmatas pirmajā daļā autore apraksta savu veco māti, kura ir slima ar vēzi. Grāmata rakstīta labu humora devu, pasmejoties par sevi un esošo situāciju, tomēr ik rindā jūtama autores mīlestība pret nevarīgo māti. Pret viņas kaprīzēm, pazudušajiem vārdiem, tīrības māniju, tendenci autori izmēzt no savas ligzdas – dzīvokļa. Apjausma, ka kādreiz tik spēcīgais, skaistais tēls kļūst arvien nevarīgāks. Ik vārdā, aprakstītajā situācijā jūtama autores tuvība ar māti, pat iejušanās viņas ādā, dodoties uz mātes dzimto pilsētu – Varnu.

Ja pirmā nodaļa sevī nes diezgan skumju nodaļu, tad lasot otro nodaļu, jau ar pirmajām rindām gribot negribot jāpasmaida. Notikumi, kas risinās viens aiz otra, varoņu atmiņas, man lika atcerēties citas kompānijas piedzīvojumus, proti, Alanu un viņa draugu piedzīvoto Jūnasa Jūnasona „Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda”. Neticamie piedzīvojumi, nelaiķi, gan dabīgā nāvē miruši, mīlestības līnija, nākotnes vīzija, milzīgas naudas summas, personāžu vienkāršība un notiekošā pieņemšana. Piedzīvojumus krāšņākus padara dažādu folkloras un mitoloģijas simbolu klātbūtne stāstā. Otrās nodaļas beigās abas Babas Jagas pat savā ļoti cienījamajā vecumā ir gatavas sākt jaunu dzīvi un lolo sapņus, kas savā veidā iedvesmo arī lasītāju.

Grāmatas trešā nodaļa manis pēc varēja palikt neuzrakstīta. Beigās nomaldījos teikumos. Tomēr jāatzīst, ka autore ir veikusi nozīmīgu izskaidrošanas darbu

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>