Carpe diem!

septembris 2013
P O T C P S Sv
« Apr   Nov »
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30  

Historia

Pazudis dibens, turbokurss angļu valodā, sieviete-vīrietis un citas vērtīgas atklāsmes iekš „Latvian Bachata Kizomba Festival 2012”.

foto: http://www.bachatafest.de/img/slider/artist1.png„Ko un jūs Tā dejojāt? Ar svešiem cilvēkiem? Nē, Tā, manuprāt, var dejot tikai cilvēki, kam ir attiecības, bet ar svešu… Nu, nē! Tas noteikti nav mans.” Mazliet apstulbstu no kolēģes reakcijas, pēc tam, kad ar sajūsmu biju metusies atbildēt uz viņas jautājumu, ko darīju pagājušā nedēļas nogalē. Ir skaidrs, pārējos workšopus viņa nemaz negrib redzēt. Pēdējās dienas to vien esmu darījusi, kā draugiem un paziņām stāstījusi, cik lieliski sestdien pavadīju laiku 1. Latvijas bačatas un kizombas festivālā. Rādījusi workšopos safilmēto. Lielākā daļa bija priecājusies kopā ar mani un daži pat izteikuši vēlmi, ka arī viņi tā gribētu dejot. Jā, izrādās, ka ir cilvēki, kam pret šīm  dejām ir aizspriedumi. Ne velti bačata savā laikā tikusi aizliegta.

Tomēr man ir milzīgs prieks, ka ir cilvēki, kurus aizspriedumi nemāc, kuri spēj ļauties šo abu deju valdzinājumam un skaistumam. Tādu cilvēku nav mazums, un par to es sestdien pārliecinājos pilnībā. Atzīšos gan, ka plānoto divu dienu vietā festivālu apmeklēju tikai vienu. Iemesls pavisam vienkāršs, sestdiena bija tik piesātināta ar emocijām un fiziskām nodarbēm, ka svētdienai spēka un enerģijas vienkārši nepalika.

Tātad neliels ieskats tās dienas piedzīvotajā.

10.00. Meklēju, kur pulcējas kaislīgākie dejotāji

Iepriekšējā dienā internetā mēģinu sameklēt festivāla norises vietu. Nojausma rodas, bet īstas skaidrības nav, tāpēc ierodos laicīgi un dodos Dzintara prospekta 19 meklējumos.

Iepriekšējās dienas tveici nomainījis nežēlīgs aukstums, jau pēc desmit minūtēm nožēloju, ka izvēle kritusi uz svārkiem, nevis iemīļotajiem džinsiem. Manas iecienītas tīkliņzeķes zobu klabēšanu tikai pavairo. Jūtu, ka uzmetusies zosene. Tomēr mierinu sevi ar domu, ka pavisam drīz par aukstu nebūs laika domāt, drīzāk par sviedru notraukšanu. Kad esmu nokļuvusi noteiktajā adresē, līdz sākumam atlikusi vēl stunda, tādēļ dodos atsildīt savas zilās kājas un lūpas netālajā kafejnīcā.

11.30. Kizomba iesācējiem jeb „ I amLeader

Es dejot esmu sākusi pavisam nesen. Ja pavisam godīgi, pabeigusi Kubas salsas kursu iesācējiem, un bijusi uz dažiem burziņiem. Pirmajā manis apmeklētajā salsas vakarā redzēju, kā tiek dejota kizomba. Tā kā citu izpildījumā šī deja neizskatījās grūta, un man, ja godīgi, tagad nezinu pat kāpēc, bija nedaudz bailes no bačatas. Tādēļ izvēlējos apmeklēt kizombas nodarbību iesācējiem.

Nodarbību vadīja ļoti atraktīvs pāris no Polijas – Ola&Maciej. Jau pašā nodarbības sākumā tiek paziņots, ka kizomba ir deja, kurā jākustina dibens. Ola visiem par lieliem smiekliem atsakās no piedāvātā mikrafona un paskaidro, ka runāšot viņas dibens. Pēc īsa pārstāsta par to, kas ir kizomba, visiem jānostājas pa pāriem. Zālē sākas kustība un katrs steidz izvēlēties partneri. Pirms saprotu, kas notiek, manā priekšā nostājas simpātiska meitene un uzlūdz uz deju. Īsu brīdi apstulbstu, jo ar acu kaktiņu redzu pāris puišu, kas vēl ir partneres meklējumos. Tomēr negribu izskatīties aizspriedumaina un nostājos deju pozīcijā. Mums tuvojas divi puiši, bet viņu mēģinājums uzlūgt mūs uz deju tiek apturēts ar frāzi: „I am a Leader”. Abi puiši paklausīgi atkāpjas. Savu mūžu neesmu mācījusies angļu valodu. Tādēļ mēģinu noskaidrot, vai mana partnere nerunā vāciski, krieviski, holandiski, vai vismaz poliski. Nekā, tikai angliski. Tad nu runāju angliski, kaut arī savu mūžu neesmu šo valodu mācījusies. Mana māsa, visticamāk, to dzirdot, šausmās galvu saķertu. Lai cik smieklīgi tas nebūtu, pirms 4 gadiem, kad vienatnē ceļoju pa Itāliju ar cilvēkiem arī sazinājos angliski. Visi mani saprata, un es viņus arī. Viss festivālā pavadītais laiks man pārvēršas par angļu valodas apgūšanas turbokursu, jo viss notiek angļu valodā.

Izrādās, ka meitenei patīk vadīt. Vīrieši bieži vien to darot tik vārgi, ka viņa nejūtot, kur tiek vadīta. Tādēļ vadot pati, bet tas viņai nebūt netraucējot justies sievišķīgai. Kā pārliecinos, vada viņa tiešām lieliski. Vienīgais apmulsuma brīdis rodas, kad skolotāji sievietēm liek atbalstīties ar plaukstām pret partnera krūtīm, bet tā kā meitene nejūtas traucēta, daru, kas jādara. Aizdomājos, ka diez vai mēs – latvietes atļautos rīkoties līdzīgi. Drīzāk nolīstu maliņā, cerot, ka tiksim uzlūgtas, mainot partnerus.

Festivāla workšopiem ir lieliska tradīcija pulcēt daudz cilvēkus un partneru maiņa nodarbības laikā. Es esmu no tiem, kam deju izdodas apgūt lēni un ilgākā laika periodā. Pie tam nonākot deju placī manas prasmes uz brīdi kaut kur pazūd. Vienmēr ceru uz saprotošu partneri, kas vajadzības gadījuma palīdzēs. Lai arī cītīgi cenšos izpildīt visus skolotāju rādītos soļus, iet man kā pa celmiem. Tādēļ priecājos, ka šeit jāmaina partneri. Katrs nākamais partneris par laimi nezina, ka esmu diezgan nemākulīga. Neviens projām nebēg un veiksmīgi dejojot pavadu visu nodarbību. Vienīgais, kādā brīdi saprotu, ka visiem šajā telpā ir dibeni, bet savu pēkšņi nejūtu. Liekas, ka izkūpējis gaisā. Visiem citiem dibeni kā dibeni, kustīgi un kārdinoši, bet mans stīvāks par veca vilka muguru. Kamēr cenšos saprast, kur pazudusi mana apaļākā ķermeņa daļa, pienākušas nodarbības beigas, un visiem ir iespēja nofilmēt to, ko apguvām, pasniedzēju izpildījumā. Pēc šīs nodarbības jūtos iedvesmota un sāku apsvērt iespēju apmeklēt kizombas nodarbības.

12.40. Kizomba iesācējiem un vidējam līmenim jeb vēl arvien meklēju dibenu

Uz nākamo nodarbību ierodos ar nelielu nokavēšanos. Tādēļ esmu mazliet pārsteigta, ka visi lec kā traki un pa vienam. Mēģinu ielocīt arī savus kauliņus, jo stingri esmu nolēmusi atgūt savu pazaudēto ķermeņa daļu. Pēc sirsnīgās lēkāšanas pasniedzējs – Joao no Portugāles, iepazīstina ar savu draudzeni, kas ir viņa partnere. Konstantēju, meitene kā smildziņa, bet dibens taisni tāds, kāds nepieciešams kizombas dejošanai.

Pasniedzējs nodemonstrē pirmo kustību. Aizdomājusies par dibeniem, protams, esmu palaidusi garām to, kāda tieši šī kustība ir. Jau pēc brīža mani uzlūdz smaidīgs, tumšādains vīrietis. Nostājamies slēgtajā kustībā un tā arī nostāvam, lēni mīcoties, līdz partnera maiņai. Nonāku nākamā partnera apskāvienos. Atkal mīcīšanās? Galvā iešaujas doma, ka šeit tiek praktizēta apkampienu terapija. Eh, tīri mīlīgi! Manā priekšā nostājās trešais partneris, un es jau tīri apzināti gatavojos ļauties šai jaukajai nodarbei. Bet… Tavu neražu! Skolotājs rāda nākamo soli, kura man nemaz vairs neliekas vienkāršs. Dibens vēl arvien nebija atradies. Solis seko solim, ka knapi saprotu, kas notiek uz skatuves. Partneris aiz partnera, bet es tā arī neesmu sapratusi, kas kurā brīdī īsti jādara. Žēl pašas un nabaga partneru. Drosmīgi izturu līdz brīdim, kad līdz nodarbības beigām atlikušas 5 minūtes. Neviens ar mani dejot nepiesakās. Jūtos neveikla un lempīgā. Un kur, velns parāvis, palicis mans dibens!! Kādēļ nespēju pareizi to kustināt? Kādēļ tieši dejošana un auto vadīšanas prasmes pie manis nāk tik ilgi un grūti? Es esmu nežēlīga pļāpa, un vienmēr visur metos kulstīt mēli. Man šķērslis nav pat tas, ka kādu valodu īsti nezinu. Pietiek ar pāris vārdiem vai frāzēm un es jau metos runāt. Un parasti tas izdodas bez liekām problēmām. Būtu priecīga, ja tāpat būtu ar dejošanu. Jo deja arī ir saruna starp partneriem, starp vīrieti un sievieti. Ar dejošanu man jāpūlas vaigu sviedros. Vienā brīdī sāku aizdomāties, varbūt nemaz nemāku komunicēt ar pretējo dzimumu, kā esmu iedomājusies. Lai gūtu veiksmīgāku rezultātu nepieciešama pacietība un jāpapūlas, tāpat kā dejā. Un es pūlos. Jo ticu, ka reiz man sanāks viss. Īsta pārliecība par to, ka nākamā apgūstamā deja būs kizomba, gan vairs nav tik cieša.

Pusdienu pārtraukumā mani sazvana draudzene, kurai saldsērīgā balsī „pažēlojos” par pazudušo dibenu. Saņemu ieteikumu nopirkt speciālas apakšbikses dibena palielināšanai.

15.00 Dominikānas bačata jeb nodarbība, kurā aizmirstu par kompleksiem

Pēc gardām pusdienām dodos nākamās deju zāles iekarojumos. Kā jau iesācēja izvēlos Dominikānas bačatu iesācējiem un vidējam līmenim. Nodarbību vada Arawi&Alina. Viņš – bolīvietis, viņa – krieviete. Jau iesildīšanās laikā apgūstu pāris soļus. Liktenis mani šoreiz lutina. Pāri ar mani nostājas, un, tā kā grupa ir neliela, visu nodarbību nodejo patīkam krievu tautības vīrietis, kas vajadzības gadījumā man arī ko paskaidro, ja daru nepareizi. Brīnos, kāpēc līdz šim tik ļoti baidījos no bačatas. Tas, ko apguvām nodarbībā, nemaz nebija grūti. Un brīnumainā kārtā man padodas gandrīz viss. Vienīgais, kas nesanāk ir krusteniskais solis noslēguma kombinācijā, kurš pie tam ir jādara gana ātri. Saņemu komplimentus no partnera, un burtiski jūtu, kā atplaukstu, kā manas acis sāk mirdzēt gaišāk par kvēlspuldzēm. Skolotājs ik pa laikam atgādina, ka vīrietim jābūt mačo, bet sievietei… Jāizrāda sava daile. Šeit Latvijā esot tik daudz skaistu sieviešu, ar kolosālām figūrām. Tikai neesot skaidrs, kam tās figūras domātas, vai tiešām tikai b;ernu dzemdēšanai. Vajagot sevi prezentēt. Šis bija workšops, pēc kura sapratu, ka nākamā jaunā deja, ko apgūšu būs bačata, nevis kizomba. Un nākamā nodarbība manu apņemšanos tikai nostiprina.

16.10 Street Bachata jeb es aizmirstu, ka skolotājā iemīlēties nedrīkst.

Biju nolēmusi, ka nākamā nodarbība būs semba iesācējiem un vidējam līmenim. Tomēr liktenim labpatika, ka kaut ko sajaucu un nokļuvu lielajā zāle, kur bija jānotiek bačatas nodarbība vidējam līmenim. Iegāju un noelsos. Uh, uz skatuves bija Tāds vīrietis! Iespējams, kādam mana sajūsma liksies dīvaina, bet Gabryel no Spānijas lika sarosīties visām manām maņām. Viņa šarms, kustības, runas veids un miesasbūve lika pie apvāršņa parādīties pavisam nerātnām domām. Un kā viņš dejoja ar savu partneri. Šis noteikti bija mans favorītu pāris. Nespēju no viņiem atraut acis. Tas bija tik erotiski, tik kaislīgi…Eh, sapņu vīrietis, ne skolotājs! Street bačata, vismaz Gabryel&Bege interpretācijā bija ļoti kaislīga un erotisma piesātināta. Mana iepriekšējā nodarbībā radusies iedvesma turpināja augt un visu šo stundu es nodejoju kā traka. Reizēm šo to sajaucu, bet izdevās man tīri labie, pie tam visi puiši bija ļoti saprotoši un patīkami. Dejotāji atkal un atkal pieprasīja jaunas deju kombinācijas. Nodarbībai paredzētais laiks jau sen bija iztecējis, bet mēs visi vēlējāmies turpināt dejot. Līdz brīdim, kad tika atgādināts, ka jābeidz.

Pēc gandrīz nepārtrauktas četru stundu dejošanas esmu tik ļoti nogurusi, ka piedalīties vēl kādā workšopā man vairs nav spēka. Iesākumā gan saņemos un dodos uz zāli, kur dejo Kuduru francūža Knzo vadība. Tomēr pavisam ātri saprotu, ka manas kurpes uz papēžiem un svārki šeit īsti neiederas, pie tam esmu tik ļoti nogurusi, ka nespēju tik līdzi pārējiem dejotājiem. Tā kā līdz ballītei ir laiks, dodos pie māsīcas, kas dzīvo netālu, lai padalītos ar saviem iespaidiem un tiktu pie kādas siltākas drēbju kārtas, jo aukstums, kas valda uz ielas ir nežēlīgs.

22.00 Laiks ballītei!

Deju zāle pildās arvien vairāk dejotājiem. Pamanu daudz pazīstamu seju no iepriekš apmeklētajām ballītēm. Tiek dejot uz nebēdu. Kizombu nomaina bačata, un pa reizei atskan arī salsas ritmi. Cītīgi vēroju dejotājus mēģinot analītiski izpētīt katras dejas anatomiju. Dejotājiem tas varbūt liksies dumji, bet es nekādi nevaru saprast uz kuru pusi partneris mani griež. Es gandrīz vienmēr pagriežos uz pretējo pusi. Un nelīdz, ka atceros uz kuru pusi noteikt grieziens tiek griezts, deju zālē neviens iepriekš man to nepaziņo. Saprotu, ka jāgriežas uz to pusi uz kuru vada partnera roka. Taisnība, tiem, kas saka, ka tas taču ir tika labi saprotams, bet man tik un tā izdodas pagriezties pretējā virzienā. Mans pētījums rezultātus pagaidām nedod. Nonākot uz deju grīdas, lielākoties pagriezienos kļūdos. Šajā vakarā man ir piekrišana pie tumšādainiem vīriešiem, kurus neatbaida mana nemākulība, un pēc pirmās dejas nelaižas lapās. Ar kizombu man iet kā iet, bet bačata izdodas tīri labi. Pa starpai dabūju padejot arī salsu.

Ap pusnakti visu sanākošos priecēja šovs. Šīvakara tēma – „Džeimsa Bonda stils”. Ar baudu vēroju gan pašmāju, gan viesu uzstāšanos. Pasākuma vadītāja ierodas, sēdot uz motocikla, Knzo enerģisko uzstāšanos papildināja ugunīgs šovs. Tika dejots gan Čikāgas, gan Kubas stilā. Viens pēc otra uz skatuves kāpa Džeimsi Bondi, līdzi vedot savas liktenīgās sievietes. Publika elpu aizturējusi sekoja līdzi uz skatuves valdošajai kaislei.

Dejas turpinājās līdz puspieciem rītā. Var jau būt, ka ilgāk, bet redzot, ka dejotāju rindas pamatīgi paretinājušās, projām devos arī es. Pēc tam gan vēl stundu līdz pirmajam vilcienam klīdu pa Jūrmalas ielām, paspēdama apmaldīties un pamatīgi nosalt, bet ar pārliecību, ka šis bija vislabākais no pasākumiem, ko esmu apmeklējusi pēdējā gada laikā.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>