Carpe diem!

aprīlis 2012
P O T C P S Sv
« Mar   Sep »
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30  

Historia

Debitantes iznāciens jeb mana pirmā salsas ballīte „Shoe Party at Artelis”

Rakstīts portālam www.salsariga.lv

Ne velti saka: Homo proponit deus disponit – cilvēks plāno, bet Dievs dara. Jau sešas nedēļas, neskatoties uz to, ka deju prasmes apguve man nevedas tik veikli , kā vēlētos, es ik ceturdienu ar prieku dodos uz salsas nodarbībām deju studijā “StudioX1”. Man tā ir vieta, kur gūt iedvesmu un noticēt sev, ka varu. Tas nekas, ka tagad neesmu veiklākā dejotāja, ka reizēm jūk solis un ir tik grūti palaist vaļā pirkstos kramjaini sagrābtos dzīves grožus, ļaujoties deju partnera vadībai, es dievinu šos ceturdienas vakarus, jo šeit es gūstu pārliecību, ka man viss izdodas un izdosies. Kā saka mūsu pasniedzējs: svarīgi nav soļi un pagriezieni, svarīgi ir dejot no sirds un ar baudu, tā lai pašam priek par to, ko dari. Tomēr ne reizi nebiju saņēmuši dūšu, lai dotos uz kādu no salsas vakariem, par kuru norisi Rīgā grēks būtu sūdzēties. Dejot gribētāji var ļauties salsas ritmiem gandrīz ik dienas. Atliek tik izvēlēties tīkamāku dienu, stilu un vietu. Pilnīgi iespējams, ka es vēl ilgi būtu plānojusi un domājusi, kad tad beidzot būs īstais brīdis, lai es pievienotos salsas dejotājiem kādā no Rīgas deju zālēm. Taču tad, pavisam negaidīt, saņēmu ielūgumu doties uz 7. aprīļa salsa ballīti klubā Artelis.
Mani divi ES, izdzirdot par piedāvājumu doties uz ballīti, sarosījās. Spontānais, neapdomīgais, bērnišķīgās aizrautības pilnais ES lēkāja uz vienas kājas un spiedza: Gribu, būšu, varu! Savukārt, prātīgais ES sāka uzskaitīt visas ieceres un plānus, kas paredzēti šai Lieldienu nedēļas nogalei, burkšķēja par to, ka man līdz īstenam salsas dejotājam vēl augt un augt. Pirmajā brīdī es pat atteicos. Tomēr jau pēc brīža ielūgumu biju pieņēmusi.
Sestdienas vakaru gaidīju ar kaistošiem vaigiem un trīsuļojošiem taureņiem. Trakāk kā pirms pirmā randiņa. Kādreiz jaukundzes no dižčiltīgām ģimenēm, sasniedzot noteiktu vecumu, tika “ievestas” sabiedrībā ar ikgadējās debitanšu balles palīdzību. Jaunkundžu manieres, dejotprasmi, izskatu, spēju piedalīties sarunās vērtēja ne tikai potenciālie līgavaiņi, bet arī potenciālās vīramātes un radinieces. Pieļauju, ka manas sajūtas šajā vakarā līdzinājās debitanšu sajūtām. 2 stundas pirms pasākuma nervozi rakājos pa skapi, meklējot ko tādu, kas man liktu sajusties kā salsas dejotājai. Ir taču jābūt kam tāda, kas liktu man sajusties salsiskai. Par manapirmā salsas vakara simbolu, kļuva tīkliņzeķes. Šis apģērba gabals man liekas ļoti seksīgs, bet man salsa vienmēr asociējusies ar mazliet kaisles, erotikas, sievišķo un vīrišķo hormonu virmošanu un mijiedarbību. Mans prātīgais ES gan ko murmulēja par auksto laiku, un to, ka manai apšaubāmajai dejotprasmei pat tūkliņzeķes nederēšot. Tomēr es izlikos viņu nedzirdām.
Īsi pēc desmitiem draudzīgā kompānijā ierados „Artelī“. Uz deju grīdas pagaidām varēja vērot viena pāra paraugdemostrējumu. Un bija jau arī ko vērot. Ķircināšana, kaisle, dzīvesprieks, viss vienā dejā. Lūkojos dejotājos ar lielu interesi.
Kā man paskaidroja, salsas cienītāji lielākoties uz pasākumiem ierodoties ar nelielu nokavēšanos. Taču jau pēc brīža deju zāle bija pilna. Atšķirībā no citiem pasākumiem, kur esmu bijusi, šeit deju grīda ne mirkli nebija tukša. Salsas cienītāji dejoja ar lielu aizrautību. Ilgi mīņāties malā šeit nav ierasta lieta. Var just, ka cilvēki šeit nākuši, lai izbaudītu deju. Lai priecētu sevi un viens otru. Šeit īsti nav vietas dziļdomīgām sarunām, filozofēšanai un citu apspriešanai. Viss tiek pateikts ar dejas palīdzību. Ik pāra deja ir kā saruna bez vārdiem. Sejas izteiksme, smaids, roku, kāju kustības, augums, mirdzošs acu skatiens pasaka visu.
Lūk, tur tas puisis rāda cik viņš vīrišķīgs, cik kaislīgs un šarmants, bet meitene, viņu ķircinot it kā saka: Nu, nu? Un ko vēl tu proti? Noķer mani! Ja vari!
Sevukārt tur dejo Viņš un Viņa. Viss – liegs rokas pieskāriens matu cirtais, lūpu notverta partnera elpa, solis pretī vienam otram, smaids – stāsta tikai vienu: Tu man patīc! Ļoti, ļoti!
Cits pāris it kā savā starpā sacenšas, vēl kāds cits sarunājas par labu laiku, bet kāds vienkārši pauž prieku viens par otru.
Kāds ir vidējais salsas dejotājs? Noteiktu kritēriju nav. Stilam, izmēram, politiskajai pārliecībai vai reliģiskajai piederībai šeit nav nozīmes. Par salsas dejotāju var kļūt ikviens, kas izjūt dejasprieku un vēlas ļauties salsas mūzikas ritmiem, atstājot ikdienas rūpes, kompleksu un ķibeles aiz deju zāles durvīm. Es pat atļaušos apgalvot, ka salsa ir meditācija. Meditācija ar lielu devu dzīvesprieka, kurš nepazūd nokāpjot no deju zāles grīdas.
Dejot salsu var ikviens, kurš to grib. Arī es, kurai diezgan ātri kļuva skaidrs, ka manas prasmes ir visai niecīgas, kā jau iesācējai. Tomēr tas nenozīmē, ka visu vakaru pavadīju sēdot un priecājoties par citiem. Pasākumā varēja atrast gan dejotājus – iesācējus, ar kuriem kopā skaitot ritmu un norunājot kādu kombiāciju dejosim, varēja savas zināšanas likt lietā un nostiprināt, gan jau pieredzējušus dejotājus, kas nebaidījās dejot ar iesācēju un vajadzības gadījumā palīdzēt ar padomu.
Šis bija mans pirmais salsas vakars. Mani pirmie iespaidi un mana pirmā pieredze. Pavisam droši zinu, ka drīz atkal došos uz kādu salsas pasākumu, jo dzīvesprieks, kuru sasmēlos sestdienas vakarā “Artelī”, vēl arvien ir tepat man līdzās.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>