Carpe diem!

februāris 2012
P O T C P S Sv
« Jan   Mar »
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
272829  

Historia

Mana bijušā tagadējā un... tagadējā bijusī

bijusī un tagadējā“Tā sterva jau noteikti neļauj viņam ar mazo tikties, ka tik reti uzrodas. Noteikti baidās, ka viņai tiks mazāk uzmanības. Vai arī… he, he, nav gana droša par savām pozīcijām.”

“Satiku savējo pirms pāris. Laikam jaunā brūte nemāk kreklus gludināt, tāds apņurcīts izskatījās. Un novājējis ar. Gan jau dāma lāga ēst netaisa.”

“Aplūrēju draugos.lv ekša tagadējo dūdiņu. Nekā īpaša. Nesaprotu, ko šis šamjā saskatījis. Es būtu vecis, man uz tādu neceltos. Reāla klukste. “

Tādi un līdzīgi tekstus bieži vien dzirdami sieviešu burziņos, pie kafijas tases pusdienu pauzē, interneta forumos. Dusmas, naids, aizvainojums, lamas, lāsti, irgas. Tas viss tiek veltīts sievietēm, kas pēc attiecību izjukšanas ir kopā ar mūsu bijušajiem vīriem, puišiem, mīļotajiem vīriešiem. Bieži vien mēs šo sievieti neesam pat satikušas, pat ne vārdiņu pārmijušas. Ne vienmēr viņas ir bijušas šķiršanās iemesls.

Savukārt kādā citā kafejnīcā, pie kādas citas kafijas tases, citā forumā:

“Nesaprotu es to sievieti. Vai tiešām viņa iedomājas, ka manipulējot ar bērniem ko panāks. Viņa zina, ka viņam bērni ir ļoti svarīgi, un tādēļ iedomājas, ka arī turpmāk dancinās viņu pēc savas stabules. Lai necer!”

“Tā vecā govs neliekas mierā. Zvana, sūta īsziņas. Te viņai virtvē izlietne aizdambējusies, te plaukts nokritis, te bērns slims un vajagot zāles atvest. Viņai taču neesot neviena cita, kam lūgt palīdzību. Pie tam bērns esot viņu abu atbildība. Bla,bla, bla un tā tālāk.”

“Iedomājies, vakar ar manējo bijām lielveikalā. Pēkšņi, manējais rauj mani aiz plaukta. Garām taisni iet viena mamzele. Izrādās – manējā eksene. Kā manējais teica, labāk tālāk no grēka, viņa esot spējīga uztaisīt skandālu uz līdzenas vietas. Atrašanās sabiedriskā vietā viņu nekavējot. Kauns viņai ir sveša lieta. Pa gabalu jau varēja redzēt, ka vulgārs sievišķis.”

Dzirdot šādus tekstus, aizdomājos, cik viegli sievietes mētā aizvainojošas izteikumus viena par otru.  Vienas tādēļ, ka tā cita tagad ir dabūjusi mīļoto, kas iepriekš bija viņas mīļotais. Otras, jo jūtas neapmierinātas, ka jādalās ar kādu no pagātnes. Mēs alojamies, jo uzskatam, ka mūsu draugs, vīrs ir mūsu privātīpašaums. Nav un nekad nebūs! Vīrietis darīs tikai to, ko pats vēlas, lai arī cik ļoti gribētos viņu locīt pēc sava prāta. Locīsies tikai tad, ja pats gribēs. Mums liekas tik ērti visu atbildību un vainu novelt uz to citu sievieti, vienalga tagadējo vai bijušo. Mēs pašas atbrīvojam vīrieti no atbildības. Viņam pat jau jānopūlas ar sevis analizēšanu, jo to jau viņa vieta izdara viņa sievietes. Bijusī ķengās tagadējo un tagadējā bijušo, un viņš dzīvo vienā mierā, balts un nevainīgs, bet, ja kas… arī tagadējā jebkurā brīdī var kļūt par bijušo. Un nekas jau nemainīsies.

To, ka mēs ikviena jebkurā brīdī varam kļūt par bijušo vai tagadējo bieži vien aizmirstam. Kā mums pašām patiktu šādi izteikumi par sevi? Teiksiet, ka pie vienas vietas?  Diezvai, jo ja jums būtu vienalga tad nemestos apspriest sava partnera tagadējo vai bijušo. Jūs dzīvotu nost, baudītu laiku, kas jums dots pavadīt kopā ar šo cilvēku, jo neviens nezina,  cik īss vai garš šis laiks būs.  Tāpat kā neviens nezina kurā brīdi tagadējais kļūst par bijušo un bijušai par tagadējo. Varbūt, ka šajā reizē atcerēties vecum veco gudrību – izturies pret otru tā, kā gribi, lai izturas pret tevi. :)

Kādēļ, galu galā, tik nepieņemams šķiet fakts, ka bijušās un tagadējās starpā varētu valdīt draudzīgas attiecības?

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>