Carpe diem!

marts 2011
P O T C P S Sv
« Jan   Apr »
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031  

Historia

Monta

allure.comMirdzoša āda, žilbinošs smaids, perfekti uzvilkta lūpu kontūrlīnija. Dizainera radīts kostīms. Matiņš pie matiņa, kā nogludināti. Nevienas pašas nerātnas matu cirtas. Stingri, mērķtiecīgi soļi. Skatiens, kas nepieļauj novirzīšanos no mērķa.

Ha!Kāds ir mans lielais sievišķais sapnis? Kamdēļ Tev to jāzina? Interesanti? Tā taču ir lieka laika šķiešana. Ir jādara, nevis jāsapņo! Cilvēks beidzot eksistēt brīdī,kad beidz sapņot? Kur tad tu tādu gudrību “izrāvi”? Nu protams, ka man ir ieceres, lietas, ko vēlos sasniegt. Tikai nesaprotu kamdēļ Tevi tie interesē? Nu labi, ja jau tik ļoti vajag…

Man pilnai laime nevajag daudz. Tikai skaistu māju, un lieliski iekārtotu dārzu. Un ne jau kaut kādos “pāķos”! Ja ne Rīgā vai Rīgas tuvumā, tad vismaz Ventspilī vai Liepājā. Kaut kādā mazpilsētā dzīvot netaisos!!! Man, skaistai, gudrai sievietei ar 2 augstākajām izglītībām “norakties” kaut kādā nostūrī būtu neprāts. Ideāli būtu māja Rīgā un vēl viena ārzemēs. Piemēram Kiprā. Kur “aizšaut”, kad Latvijas pelēcība noriebusies līdz kaklam un vēl mazliet.

Varētu jau pārcelties uz dzīvi ārzemēs, bet… Ne velti mana vecmāmiņa savā laikā teica: labāk pirmā meita savā ciemā, nekā pēdējā kaimiņu. Un kas man te trūkst, pielūdzēji spieto bariem, normāli apmaksāts un diezgan prestižs darbs, es labi izskatos un visi mani ievēro, un daudzi pat apskauž. Citā zemē man būtu jācīnās par savu vietu, jāpierāda sevi, un galu galā jāsāk viss no jauna. Arī šeit nekas nekrīt no gaisa, bet mūsu sabiedrība ir vairāk vai mazāk pazīstama ar visiem saviem smukumiem un nesmukumiem. Un neticu es, ka zāle citur ir zaļāka un debesis zilākas.

Tātad māja un dārzs. Ak, jā! Lai tā bilde būtu pilnīga. Komplektā ar māju būtu vajadzīga virēja un mājkalpotāja. Es esmu karjeras sieviete, un tādiem niekiem, kā mājas uzkopšanai un ēst gatavošana. Vispār jau man patīk gatavot ēst, bet es to daru tikai īpašos gadījumos. Arī tagad es lielākoties pusdienoju un vakariņoju ārpus mājas. Dzīvokli reizi nedēļā par nelielu samaksu tīra mana māsasmeita. Man māja tīra, un māsa var ietaupīt uz meitas kabatas naudu.

Ja jau ir māja un dārzs, tad laiks domāt par ģimeni. Jo mājas dvēsele ir ģimene. Manam vīram ir jābūt materiālā un prātā ziņā nedaudz pārākam par mani, tad vienā līmenī ar mani. Uzturēt nevienu netaisos, un ar bērnudārzu ņemties man nav interesanti. Un viņam noteikti jābūt koptam! Vīriešiem ar speķainiem matiem, melniem, aplauztiem nagiem, smakojušu muti un sviedru smaku kā pazīšanās zīmi, nav pilnīgi nekādu izredžu. Es par sevi rūpējos un kopju sevi. Ja vīrietis, uzskata, ka viņam tas nav jādara, manuprāt, viņš mani neciena. Es neesmu pāraudzināma un pāraudzināt nevienu arī īpaši nealkstu. Es nepieļauju nekādus “varbūt pamēģināt”. Cilvēkus nevar pāraudzināt. Ja kopā ir labi un intereses saskan, viss notiek, bet ja nē… Nav par ko apvainoties. Gan atradīsies kāda, kam būsi kā otrs zābaks pārī. Man blakus būs vīrietis, kas zina ko grib un nemētājas ar liekiem solījumiem. Man nepieciešams rīcības cilvēks, ar mugurkaulu.

Tad vēl noteikti jāieplāno bērni. Ar  to gan nāktos vēl kādus gadus 5 pagaidīt. Jo kā jau es teicu, man svarīga ir karjera. Domāju, ka man būs tikai viens bērns. Bērni ir mūsu nākotne un vismaz viens ik sievietei ir vajadzīgs, bet dzemdējot čupām bērnus sieviete “izkrīt” no profesionālās aprites, kaut gan atrodas pašā prāta spēju un spēku plaukumā. Nē, paldies, tādas kūkas es nevēlos. Piedzemdēšu bērnu, pāris mēnešus atgūšos un atgriezīšos darbā. Bet bērnam pieņemsim auklīti ar augstāko izglītību, un tādu, kas pārvalda vismaz trīs valodas. Man bērns jau no mazotnes runās vismaz trīs valodās. Bērna audzināšanā tiks ievērota visstingrākā disciplīna, jo tikai mērķtiecīgi un disciplinēti audzināts cilvēks dzīvē ko sasniedz. Un mans bērns noteikti nebūs kaut kāds memļaks! Es izaudzināšu cilvēku kas zina, ko grib un rīkojas, lai iecerēto sasniegtu, nevis notrieks laiku sapņojot par tēmu, kā būtu, ja būtu.

Lielos vilcienos tas arī būtu viss. Emocijas? Hedonisms? Vienkārša nekā nedarīšana? Dzīves svinēšana? Nu nē, patreiz man tam nav laika. Varbūt vēlāk, kad man būs māja, vīrs, bērns uz savām kājām nostādīts… Varbūt tad… Beidz uzdot muļķīgus jautājumus! Es taču teicu, lai ko iegūtu, ir jāstrādā. Tāpat no gaisa nekas nekrīt.

Steidzīgi aizklab  papēdīši, novēdī dārgas smaržas, un Monta jau ir gabalā. Perīculum in morā – vilcināšanas rada briesmas.

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>