Carpe diem!

decembris 2010
P O T C P S Sv
« Nov   Jan »
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  

Historia

Si vis vincere, disce pati - ja vēlies uzvarēt, mācies pacietību!

Ir uzvaras, kas nāk viegli, bez liekas piepūles un krenķiem. Liekas, atliek tikai nodomāt un viss jau notiek. Vajadzīgie cilvēki, lietas, nepieciešamais laiks, iedvesma un darba spars uzrodas paši no sevis.

Ir balvas, ko saņemam tikai pēc stundām, dienām, nedēļām, mēnešiem un reizēm pat pēc gadiem cītīga darba. Lai tiktu pie kārotā mums jānopūlas vaigu sviedros. Un tādos brīžos ļoti bieži gribas visam atmest ar roku. Liekas, ka nav ko skriet ar pieri sienā. Toties, kad nu beidzot esam saņēmuši to, pēc kā tā tiecāmies, gandarījums ir neizsakāms.

Ir lietas, ko iegūt nemaz nav lemts. Un ir cilvēki, kas tā arī līdz savai pēdējai stundiņai tiecas pēc kā neiegūstama, un nepamana to, ko jau ir saņēmuši. Tā arī viņi pamet šo pasauli, neieguvuši kāroto un nenovērtējuši to, ko jau ir saņēmuši. Tā arī viņi nomirst nepriecājušies un doto dzīvi neizdzīvojuši,

Ir tik grūti saprast, kad jācenšas un jādara viss, lai iegūtu ilgoto un kad ir jābeidz lauzties aizslēgtās durvīs, un jāpalūkojas, vai vaļā nav kādas citas. Ir grūti…… Bet vienmēr ir jānovērtē tas, kas ir dots un jāpriecājas par to no visas sirds. Un kas zina, varbūt, ka tad atrast pareizo atbildi būs vieglāk.

Un ne jau par izvēli bija jābūt šim stāstam, bet gan par pacietību. :) Ir pavisam loģiski, lai pie kaut kā tiktu, vienmēr ir jāieliek kādas pūles, kaut vai pašas niecīgākās. Lietas, kas pašas it kā “nokrīt” no debesīm, diemžēl, lielākoties no mūsu dzīves aiziet tik pat negaidīti kā uzradušās. Tādēļ ikvienam, kas šajā dzīvē grib ko sasniegt, ir jābūt pacietīgam.

Lielākā daļa cilvēku ir nepacietīga. Savās iedomās viņi ir uzbūruši ainu, cik labi un ātri iecerētais realizēsies. Kamēr viss notiek kā iecerēts, pietiek gan pacietības, gan darboties spara. Bet tiklīdz kas misējās un ieceres nerealizējas pēc iedomātā ideālā plāna, zūd gan pacietība, gan vēlme ko darīt. Reizēm ir nepieciešams tikai brīdis, lai visu labi apdomātu, un iesāktais tiek turpināts. Reizēm iesāktas un nepabeigtas paliek ļoti labas lietas, kuras varēja iepriecināt gan pašu, gan citus. Bet neiepriecināja….. Nepietika pacietības.

Viedi cilvēki izbauda ceļu uz kāroto mērķi. Viņi neuzmet lūpu par misēkli, un dusmās nesviež pa gaisu lietas, ja kas nenotiek tik ātri cik iecerēts. Viņi apbruņojas ar smaidu un pacietību, viņi izbauda procesu, ik solīti, ik pakāpieniņu, ik sasniegumu. Viedi culvēki tā dara. Bet par viedu nepiedzimst, par tādu kļūst. Un tur arī ir vajadzīga pacietība. :)

Un kāds ar to visu sakars man? Vistiešākais. Pagājušajā nedēļā mani pameta pacietība. Savu plāniņu biju uzsākusi nedēļu atpakaļ. Biju visu iztēlojusies rozā krāsās. Cik labi man veiksies, cik veikli griezīšu riņķi un cik ātri, kā sniegs pavasara saules staros, kusīs mans svars un mainīsies manas ķermeņa aprises. Ha!!! Lika pagaidīt!! Ne riņķis man riņķojās kā nākās, ne svars kritās, te nebija laika, te iedvesmas. Galu galā nedēļa bija izņergāta. Riņķim tika veltītas tikai 3 no 7 dienām. Pie tam nedēļas nogale tika pavadīta viesībās, un, protams, kūku gabali tika štopēti iekšā uz nebēdu. :)

Jauno nedēlu uzsāku ar apņemšanos ieturēt diētu. Sameklēju kādu tīri ēdamu vārdā “Kartupeļu diēta”. Man kā kartupeļu ēdājam tīrā bauda 5 dienu garumā. Tikai tā bauda pazudu pirmās dienas vakarā, kad kājas pašas nesa uz leduskapja pusi un rokas ierakās uz galda noliktajā konfekšu traukā. Tā varu staigāt apkārt un konfektei pat virsū neskatīties, bet tagad uzmetusies pilnīga apsēstība.  Konfekte pievelk kā magnēts, un skat, viena jau pavisam nejauši apēdusies. Un tā reizes 10.

Saprotu, ka man ar diētām nav pa ceļam, tāpēc aprobežojos ar to, ka aizņemšos no savas diētas principu ēst bieži un nedaudz. Vismaz 5 reizes dienā un ēst visu, kas kārojas, regulējot daudzumu.

Lai kompensētu savu izlaidību ēšanā, ķeros pie riņķošanas. Pirms tam gan veicu vingrojumu kompleksu KDVK jeb KĀJAS, DIBENS, VĒDERS, KRŪTIS. Mans fiziskajām aktivitātēm veltāmais laiks gan palielinās par 20 min., bet pašsajūta un dzīvespars uzlabojas. Un tavu brīnumu!! Riņķis riņķojas, nevis jau pēc pāris apgriezieniem kūļājas ceļu rajonā. Varu norinķot bez pārtraukuma gandrīz veselu minūti. Olalā!! Nezinu, vai pēc vingrošanas ķermenis iekustināt, vai arī vienkārši iepriekšējās nedēļas pauze bija ļoti nepieciešama, bet rinķošanā veicas ar vien labāk. Šodien tik pat veiksmīgi kā vakar. 10 riņķošanai veltīto minūšu laikā, riņķis manu vidukļa un gurnu rajonu pamet labi ja 6 reizes.

It kā jau nekas īpašs, bet manī virmo prieks, ka tomēr neesmu atmetusi ar roku un turpinu, un pats svarīgākasi, man beidzot sāk arī izdoties. Tādēļ apbruņošos ar pacietību un traukšos pretī uzvarai. Lai arī cik neaizsniedzama tā patreiz liktos. Lai jums visiem pacietības gana! ;)

Did you like this? Share it:

1 comment to Si vis vincere, disce pati – ja vēlies uzvarēt, mācies pacietību!

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>