Carpe diem!

decembris 2010
P O T C P S Sv
« Nov   Jan »
 12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031  

Historia

Kad diena apmulsusi.

Ir dienas, kad klīstam pa pasauli kā apdulluši. Liekas, ka uz visu notiekošo skatāmies no malas. Pēdas gandrīz piebrauc garām joņojošs auto, pretī nāk pazīstami cilvēki un sveicina, kāds ko jautā, kāds ko stāsta. Tu it kā atbildi, smaidi, kaut ko dari, bet tevi neatstāj nereāla klātneesamības sajūta. It kā tas neattiecas uz tevi, it kā nespēj noķert mirkļa garšu, it kā īsti nedzīvo.

Pulkstens kustas par lēnu, šķiet, tas pat mazliet pieklibo. Vārdi vairāk līdzinās murdoņai, kuru nozīmi uztvert ir pilnīgi neiespējami, galvā dun domas, bum, bum, bum. Tevi pārņēmusi pilnīga apātija. Vienīgais, ko gribas ieritināties zem siltas segs, ļauties miega varai un nesatraukties ne par to, kas jādara, ne par to, kas nav jādara, ne par to, kas lemts, ne par to, kas nav lemts.

Tik miglaina bija mana vakardiena un tikpat apmulsusi šodiena. Liekas, nekā nesaprotu un visu daru kā uzvilkts automāts. Automātiski novadu stundas, automātiski eju uz teātra mēģinājumu, automātiski spēlēju, automātiski eju mājās. Kripukrapu, kripukrapu, zobrats pret zobratu, rats pret ratu. Tikai nejūtu tam visam garšu. Dzīvesprieks noslēpies pagultē un laukā to izdabūt nevar pat ar draudiem. Enerģija guļ slābani uz dīvāna un spaida TV tālvadības pults podziņas. Gribaspēks aizmidzis sapņo jau septīto sapni.

Tikai stūrī smaidošs stāv vingrošanas rinķis un gaida. Vakar neko nesagaidīja, varbūt, ka šodien sagaidīs. ;)

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>