Carpe diem!

novembris 2010
P O T C P S Sv
« Jūl   Dec »
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930  

Historia

Sniegā sameklētā iedvesma.

Šorīt, pamostoties, aiz loga pavērās balta, pūkaina pasaule.

Vēl vakar tā bija dubļos novārtījusies, samirkusi nabadze, caurās galošās, smagās, pelēki piemiklušās drānās, vējā izraustītiem matiem, pilošu degunu un salūzušu lietussargu padusē. Vēl vakar, to uzskatot, skatieni novērsās un vaigi apmācās, bet daži to neievēroja vispār. Vēl vakar tās draugi bija vējš, pāris spītīgas lapas koku galotnēs un vienīgais pielūdzējs sadrūvušais lietus vīrs.

Šorīt pa ielu vieglā gaitā aizsteidza brīnumdaiļa jaukundze. Balts kažokādas apmetnis, tiko plaukušas ledusrozes pogu vietā, uz viena sāna kičīgi nošķiebusies cepurīte, tālumā izzūdoša elegantu leduszābaciņu klaboņa. Neviens nepazina vakardienas pelēko nabadzi. Visu skati vērās nepazīstamās skaistules virzienā. Daži tā aizskatījās, saskrējās, daži iešļūca tuvākajā grāvī, un nu bija jāprāto, kā tikt laukā. Daži aizmirsa par steigu un nokavēja darbu, daži viņu sagaidīja ar sajūsmu un metās jautrās rotaļās. Ik uz soļa viņu sveica pārsteigti pielūdzēju bari.

Vēl vakar sveicināju ubadzi, bet šodien man uzsmaidīja skaistule. Manuprāt, lieliska diena jaunu lietu uzsākšanai.

Kur tad vēl atrast lieliskāku dienu, lai ķertos pie jaunā riņķa iemēģināšanas. Kilogrami jau tāpat nezudīs, bet tā kā tuvākajās nedēļās gaidāmas vismaz 4 svinības, sāk savu plānu realizēšanu ar diētas ieturēšanu būtu tīrais neprāts. Pie tam, es neciešu diētas. Iedomājoties vien kurkstošu vēderu un visādus ierobežojumus, sametas šķērmi ap dūšu. Man patīk ēst, izbaudīt ēdiena garšas nianses, smaržu, sajust to ar visu savu būtību. Nezinu, vai mani varētu uzpirkt ar naudu, bet no vakariņām luksusa restorānā ar vairākiem ēdieniem, kas sagatavoti visai netradicionāli, es diez vai atteiktos. Un ja tā labi padomā tieši kāre pēc laba ēdiena, vainojama pie tā, ka Romā nācās iekraut pa žokli kādam itāļu viesnīcu ķēdes īpašniekam, bet Vācijā ar to pašu piedraudēt kādam vācu senioram. Esmu parasti diezgan piesardzīga pret glaimiem un svešu cilvēku aicinājumiem, kur doties kopā. Bet kā izdzirdu piedāvājumu doties kur paēst, visa mana piesardzība vējā. Pēkšņi jūtos kā dvēseles radinieku atradusi. Slikts cilvēks taču paēst nepiedāvātu. Sliktais tev drīzāk pēdējo maizes kanci no mutes izrautu. Ha, ha, naivums manā vecumā!  Bet ne jau par to mans šīsdienas stāsts.

Lai nu paliek pagaidām vēdera baudas. Laiks sportiskākam stāstam. Nolemju, ka šī diena ir ļoti iedvesmojoša fizisko aktivitāšu uzsākšanai. Un ķeros pie sava jaunā drauga – riņķa fizioloģiskā izpētes.

Sekojot instrukcijai, mēros, sveros un atkal mēros. Un lūk visu šo darbību rezultāts: svars – 82,3 kg, vidukļa apkārtmērs – 83 cm, nabas apkārtmērs – 99 cm, gurnu – 107 cm. Nav jau pieprasītie 90/60/90, bet zemē metama nebūt neesmu. Pēc 2 nedēļām, 9. decembrī jāveic kontrolmērījumi. Esmu gatava nākamajam solim.

1. nedēļa.: jāaptinas ar dvieli vai polsterējošu materiālu. Pretējā gadījumā profesionālie rinķotāji sola iedzīvošanos milzu zilumos. Jārinķojot ne ilgāk par 5 min, iepriekš iesildoties un pēc tam atsildoties.

Polsterus nemeklēju, tikai uzvelku biezāku jaku. Gan jau pārdzīvošus tos zilumus, striptīzu dejot neesmu solījusi un nekādas citas darbības ar plikumu rādīšanu nav paredzētas.

Veiksmīgi tieku galā ar 5 iesildīšanās minūtēm: izdaru pietupienus, pariņķoju gurnus, pacilāju hantelītes, pakratos pie kāda popsīga gabala.

Jūtos godam izpildījus iesildīšanās kūri un ķeros klāt riņķim. Mī un žē!  Tik garas 5 minūtes savu mūžu nebiju pārdzīvojusi. Pirmkārt jau tie 1,7 kg neparko negrib vienmērīgi virpuļot ap manu rumpi.  Un tendence tiem apļoties vai nu ap maniem krūšu apaļumiem, vai ceļu rajonā. Zilumi paliek nevis uz ribām, kā solīt, bet gam uz pirkstiem, jo jāpaspēj noķert rinķi, lai tas ar blīkšķi nenogāztos uz grīdas, un apakšstāva kaimiņtantei nerastos iespēja mērkaķa ātrumā ieskriet mūsu dzīvoklī un tik pat zibemīgi izskriet cauri visām četrām istabām. Riņķis mana vidukļa rajonā bez pārtraukuma neturas ilgāk kā 12 sekundes. Es cenšos cik spēju un pēc ļoti garām 5 minūtēm esmu pavisam slapja. Māsai veicas labāk, tikai viņas ribas gan rotā zileņu zili zilumu.

Un nu laiks atsildīties. Nevaru izdomāt neko labāku, kā 5 minūtes visādos veidos un rakursos aizsniegt savus kāju pirkstgalus.

Secinājumi: bija grūtāk kā domāju, bet darīt var. Galvenais lai pietiktu pacietības un spēka pašdisciplīnai. Kā papildus bonusu ar šodienu lifta vietā sāku izmanto kāpnes.  Vai izturēšu? Kas to zina? Kas neriskē, tas arī nevinnē!

Krūzē kūp piparmētru tēja ar medu, gultiņā šnākuļo mazulis, spiegdams uz devīto stāvu trauc lifts. Aiz loga laternu apmirdzēta skaistule – pasaule balta vizuļo.

Did you like this? Share it:

4 comments to Sniegā sameklētā iedvesma.

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>