Viņš nobālēja, savieba seju un paskatījies uz viņu caur zobiem izgrūda: “Tu nu gan esi maita!” Viņas acu skatiens iemirdzējās lepnumā un pateicībā. Sejā atplauka laimīgs smaids. Likās, ka kāds viņai tikko būtu pasniedzis zeltīto Oskaru. Jā, viņai tas bija izdevies! Un viņš to bija pamanījis! Aleluja! Viņa savu lomu bija lieliski nospēlējusi.