Carpe diem!

novembris 2009
P O T C P S Sv
    Dec »
 1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30  

Historia

Omnia mea mēcum porto

Omnia mea mecum porto (visu, kas ir mans, es nesu sev līdzi) – vīstoša rožu smarža, sarauta kreļļu virtene, izrisusi zīda lenta, lelle ar norautu kāju, sarkanīgs jūras sāļuma nogludināts olis un stulbi smaidošs lācītis “I love you ”. Kaut kur stūrī mētājas noputējis laimes pakavs un kādas senas draudzenes nodzeltējušais foto. Bet varbūt viņa nemaz nebija draudzene?! Ak, kas gan vairs atceras to!

Viegli gaistošs vīrieša aromāts, novecojis sentiments un līdz galam neizsapņoti sapņi. Ak, kam man visas šīs grabažas un nieki!?

Aiz vecuma grabošais modinātājs, rīta rasā samērcētas kājas, glāze svaigas apelsīnu sulas. Saulē izbalējuši mati, smaids, glāsts, liegs un nebūtībā gaistošs skūpsts. Vai tas maz kādreiz bija?

Tālumā kliedzošas kaijas, airu šļaksti klusā novakarē, aizejoša vilciena dunoņa un cepeškrāsnī pārogļojušās vakariņas. Ar sarkanu aukliņu apsiets vēstuļu žūksnītis, apgāzta kafijas tase…..Sagumzīti palagi, sarkans vīna traips uz mammas zīda rītakleitas, pus izlasīts Šekspīrs, ilgas pēc pagājušo laiku romantikas……

Jau atkal vecais meldiņš, jau atkal nevajadzīgas sēras! Kam tas viss? Kamdēļ aizrautīgi skūpstīt vecas kinobiļetes un gauži apraudāt pirms pusgadsimta “nosprāgušu” kanārijputniņu?

OMNIA MEA MECUM PORTO!!!

Did you like this? Share it:

Leave a Reply

 

 

 

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>