Visiem zināms senais sakāmvārds par suni uz siena kaudzes. Šoreiz sunim atļausim vien mierīgi sargāt māju.
Mūsu siena kaudzes biežš viesis ir kaķis. Precīzāk runājot, runcis. Liels, pelēks, garu spalvu un kuplu asti, apaļu vēderu kā bungas. Rikšiem vien šis liek pāri pļaviņai uz siena kaudzi, kur vēlāk visā garumā izstiepies, degunu sausajos zāles stiebros ierušinājis, bauda siltus saules starus. Stāsta jau viņš, ka ejot glābt siena kaudzi no draudošās peļu invāzijas. Man tomēr liekas, ka šis meklē vietu, ku mierīgi izgulēties vai ari, lai parunātos ar kādu gudrāku būtni – ar sevi. 
